13. aprīlis būs datums, kad debesu vērotājiem varētu paveikties. Milzīgs asteroīds, ko zinātnieki nosaukuši par Apofisu, palidos garām Zemei pavisam tuvu.
Tas atradīsies aptuveni 30 000 kilometru attālumā, kas kosmiski ir niecīgs attālums. Faktiski tas būs pat zemāk nekā daudzi mūsu satelīti, kas nodrošina televīziju un sakarus.
Daudziem rodas jautājums, vai šāds milzis nevarētu ietriekties Zemē. Apofiss ir iespaidīgs – tā diametrs ir aptuveni 375 metri. Ja šāda izmēra objekts nokristu, tas spētu pilnībā nopostīt teritoriju, kas ir Vācijas lielumā. Tomēr zinātnieki, kuri rūpīgi seko līdzi asteroīda gaitām, ir pārliecināti, ka šoreiz sadursme nenotiks.
Trajektorija ir izpētīta ļoti precīzi, un speciālisti pilnībā kontrolē situāciju. Tā vietā, lai baidītos, astronomi šo notikumu uztver kā unikālu iespēju. Tik lieli debesu ķermeņi tik tuvu Zemei nonāk ļoti reti – varbūt reizi dažos tūkstošos gadu. Tāpēc šis “pārlidojums” ir izdevība, kuru nedrīkst laist garām.
Zinātnieki pošas uz tikšanos kosmosā
Lai gan sadursme nedraud, Eiropas Kosmosa aģentūra (ESA) gatavo īpašu misiju ar nosaukumu “Ramses”. Tās mērķis ir nosūtīt kosmisko zondi, kas pavadīs asteroīdu tā ceļā garām Zemei. Šajā projektā piedalās arī pētnieki no Bernes Universitātes, kuri izstrādā īpaši augstas izšķirtspējas kameru sistēmu.
Šī kamera un citi mērinstrumenti palīdzēs saprast, no kā tieši Apofiss sastāv. Zinātniekiem ir svarīgi zināt, vai tas ir ciets, metālisks objekts vai drīzāk irdena akmeņu un putekļu kaudze. Šī informācija ir kritiski svarīga, lai mēs nākotnē zinātu, kā rīkoties, ja kāds cits asteroīds patiešām atrastos uz sadursmes kursa ar Zemi.
Kā mēs varētu sevi aizstāvēt
Cilvēce jau mācās, kā novirzīt bīstamus objektus prom no mūsu planētas. Pirms dažiem gadiem NASA veica veiksmīgu eksperimentu, ietriecot zondi nelielā asteroīdā, un tas tiešām nedaudz mainīja savu kustības virzienu.
Ja nākotnē parādītos reāli draudi, speciālisti apsver vairākus variantus:
Zonde kā lode: Nosūtīt vienu vai vairākus aparātus, kas lielā ātrumā ietriecas asteroīdā, lai to “pastumtu” malā.
Ilgtermiņa plānošana: Sākt rīkoties vairākus gadus pirms iespējamās sadursmes, jo kosmosā pietiek pat ar nelielu grūdienu, lai pēc liela attāluma asteroīds palidotu Zemei garām.
Pēdējais līdzeklis: Kā galējo variantu zinātnieki pieļauj pat kodolierīces izmantošanu asteroīda tuvumā, lai gan pašlaik starptautiskie likumi to aizliedz un šādas rīcības sekas nav līdz galam prognozējamas.
Ko mēs ieraudzīsim 2029. gadā
Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, daudzviet Eiropā Apofiss būs saskatāms pat ar neapbruņotu aci. Tas izskatīsies pēc kustīga gaismas punkta naksnīgajās debesīs.
Bernes pētnieku izstrādātā kamera fiksēs katru akmeni un plaisu uz asteroīda virsmas. Tas palīdzēs izveidot datoru modeļus, kas precīzi parādīs, cik viegli vai grūti būtu šādu objektu novirzīt. Šīs zināšanas dos mums sirdsmieru nākotnē – ja kādreiz kosmosā parādīsies neaicināts viesis, mēs jau precīzi zināsim, kas jādara, lai pasargātu mūsu mājas.
